5 biežākie iemesli, kādēļ kaķiem un suņiem izkrīt apmatojums 

Ja savu mājokli dali ar kādu pūkainu, četrkājainu draugu, noteikti būsi saskāries ar izkrītošas spalvas problēmu. Tā mēdz nonākt uz mēbelēm, paklājiem, apģērba un pat iekrist ēdienā. Apmatojuma maiņa suņiem un kaķiem ir pilnīgi dabisks process, tomēr mēdz gadīties arī situācijas, kad pastiprināta spalvas izkrišana var liecināt par veselības problēmām. Jo īpaši, ja apmatojums kļuvis jūtami trausls vai sauss, tas izkrīt vairāk nekā parasti un uz dzīvnieka ķermeņa parādās kaili plankumi.  

Sezonālais “spalvkritis” 

Suņiem un kaķiem kažoks mainās apmēram divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pavasaros ziemas biezo spalvu nomaina plānāks vasaras kažociņš, bet rudeņos – tas dod vietu blīvākam un siltākam apmatojumam. Parasti šis process ilgst 2-3 nedēļas, bet visu pārējo laiku apmatojums tikpat kā nekrīt.  Īpaši raksturīgs sezonālais “spalvkritis” ir kaķiem un suņiem ar biezu un garu spalvu, piemēram, Persijas kaķiem, kollijiem un līdzīgām šķirnēm, jo šādiem dzīvniekiem mati nomainās retāk, taču lielākā daudzumā vienlaikus. Tāpat sezonālā spalvu maiņa izteiktāka ir arī tiem dzīvniekiem, kas daudz laika pavada ārā. Mēdz būt kaķu un suņu šķirnes, kas spalvu met regulāri un neatkarīgi no gadalaika. Parasti tas novērojams īsa apmatojuma dzīvniekiem, piemēram, labradoriem un takšiem, kam matu nomaiņa notiek nepārtraukti un sezonālās izmaiņas nav tik jūtamas kā garspalvainajiem sugas brāļiem. 

Lai palīdzētu dzīvniekam no vecā apmatojuma atbrīvoties ātrāk, ieteicams to pastiprināti ķemmēt un vannot. Tādējādi palīdzēsi novērst savēlumu veidošanos, kā arī mazināsi iespēju, ka izkritušās spalvas varētu nonākt nevēlamās vietās, piemēram, kaķa barības vadā vai tavā zupas šķīvī. Kā savam mīlulim palīdzēt rūpēties par kažoka skaistumu un veselību, lasi mūsu rakstā “Kas jāzina par suņu un kaķu kažoka kopšanu?“. 

Nepareiza barošana 

Ja dzīvnieka organismā pietrūkst būtiskas uzturvielas, tā apmatojums sāk izskatīties neveselīgs – nespodrs, blāvs un veidojas blaugznas. Lai tava mīluļa spalva būtu skaista un veselīga, pievērs uzmanību tā uzturam. Veselīga apmatojuma augšanai dzīvniekam jāuzņem pietiekoši daudz proteīna, olbaltumvielu, aminoskābju, taukskābju, sevišķi omega 3. Atbilstošā daudzumā jāuzņem arī ogļhidrāti un minerāli – varš, cinks, A, B un E vitamīni. Ja dzīvnieka maltītes nebūs pilnvērtīgas, tas var negatīvi ietekmēt ne vien kažoka un ādas veselību, bet arī izraisīt dažādas veselības problēmas. Ņem vērā, ka katra dzīvnieka organismam ir individuālas vajadzības, tādēļ vislabākos ieteikumus tieši tava kaķa vai suņa uzturam varēs sniegt veterinārārsts, kurš arī izvērtēs, vai pie vainas nav alerģiskas reakcijas uz kādu barības sastāvdaļu. 

Alerģijas 

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī kaķiem un suņiem var būt alerģija no dažādiem pārtikas produktiem. Tādi simptomi kā bieža kasīšanās vai ādas izsitumi var būt pārtikas alerģijas sekas, kas nopietni apgrūtina tava mīluļa dzīves kvalitāti. Pārtikas alerģija dzīvniekam var sākties jebkurā vecumā un tā var parādīties arī pēc tam, kad konkrētā barība lietota vairākus mēnešus vai pat gadus, un šķitis, ka viss ir kārtībā. Visbiežāk pārtikas alerģija suņiem un kaķiem izpaužas kā sakairināta, niezoša āda, apsārtums un laukumi bez apmatojuma vai kreveļaini nobrāzumi. Parasti tie vērojami pirkststarpās, ap dzīvnieka purniņu, zonā ap muti, ap acīm, padusēs un ap anālo atveri, taču var izpausties arī citās vietās. Ja tavam mīlulim ir īsa spalva, izsitumus ir viegli pamanīt. Ja spalva ir garāka, tos jāmēģina sataustīt. Svarīgi problēmu neielaist, jo, dzīvniekam kasot problemātiskās vietas, tas var noplēst ādu un ievazāt sīkajās brūcītēs infekciju, kam būs vajadzīga papildus ārstēšana. 

Izraisīt alerģiskas reakcijas var arī dažādi medikamenti, kopšanas līdzekļi vai, piemēram, pretblusu pilieni, tādēļ nemēģini diagnozi uzstādīt pats, bet dodies uz konsultāciju pie veterinārārsta. 

Parazīti 

Spalvas izkrišanu var izraisīt arī dažādi ektoparazīti jeb parazīti, kas mitinās ārpus dzīvnieka ķermeņa un barojas ar tā asinīm, limfu, ādas virsējo slāni vai apmatojumu. Pie šādiem parazītiem pieder utis, blusas, ērces, ausu ērcītes, matgrauži, smilšu mušas, odi un daudzi citi kukaiņi. Tie ne vien bojā dzīvnieka ādu un apmatojumu, radot ādas kairinājumu, iekaisumu un niezi, bet arī pārnēsā slimības un citu parazītu kāpurus. Piemēram, blusas var izraisīt alerģisko dermatītu, dēļ kura dzīvnieks kasās, skrāpē sevi līdz asinīm, grauž ķermeni, bet uz ādas veidojas sarkanas pumpiņas, blaugznas un rezultātā izkrīt apmatojums, veidojot plikus ādas laukumus. Spalvas mešana var liecināt arī par endoparazītu invāziju, piemēram, cērmes, lenteņi, spalīši un citi tārpi mitinās dzīvnieka organismā un bojā tā iekšējos orgānus. Gaidīt simptomus un tikai tad rīkoties, nav labākā stratēģija. Tavu četrkājaino draugu no tārpu invāzijas var pasargāt vienīgi regulāra attārpošana. 

Ādas slimības 

Visbiežākās ādas slimību pazīmes ir nieze, sevis pastiprināta laizīšana, sarkani pleķi, skrāpējumi uz ādas, pumpas, sausa āda, blaugznas, izspūris un nespodrs apmatojums, ko dažreiz pavada arī nepatīkama ādas smaka. Pie vainas var būt gan ādas sēnīšu infekcija, piemēram, kailā ēde, gan bakteriālā infekcija vai ekzēma. Kailā ēde ir ļoti lipīga un bieži sastopama starp dzīvniekiem, kas dzīvo grupās. Ar to var inficēties arī cilvēks, tādēļ, ja tavam kaķim vai sunim parādījušās tādas pazīmes kā apmatojuma izkrišana neregulārās vai apļveida zonās, kā arī sarkanīgi ādas plankumi un nespodra spalva, nekavējoties dodies uz veterināro klīniku. Jebkurā gadījumā, lai noteiktu slimību cēloni un nozīmētu ārstēšanu, ir nepieciešama papildus diagnostika. 

Spalvas mešanu var izraisīt arī stress, ko izraisījušas kādas pārmaiņas kaķa vai suņa dzīvē – jauna dzīvesvieta, vēl viens mājdzīvnieks vai jauns ģimenes loceklis. Tāpat pastiprināti izkrist apmatojums var arī dažādu hormonālo traucējumu ietekmē, kā arī dzīvniekam sasniedzot seniora vecumu. Noteikti dodies uz veterināro klīniku, ja vietās, kur spalva izkritusi, tā neataug, kā arī dzīvnieks izrāda diskomforta pazīmes. Pieredzējis veterinārārsts ieteiks tev visas nepieciešamās analīzes un noteiks ārstēšanu.