Viss, kas jāzina par parazītiem, ja Tev ir mājdzīvnieks!

Biežāk sastopamie mājdzīvnieku parazīti ir blusas, ērces un cērmes. Par parazītiem, kā no tiem izvairīties un pieredzi klīnikā, ārstējot saslimšanas, stāsta veterinārārste Sabīne Baltkāja-Rihtere:

“Klīnikā vienmēr informējam dzīvnieku īpašniekus, ka dzīvniekiem regulāri jāveic attārpošana un atblusošana, kā arī līdz ar atkušņa iestāšanos īpaša vērība jāpievērš tam, lai suns būtu pasargāts no ērcēm. Ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad ērces koduma rezultātā sunim tiek konstatētas ērču izraisītas slimības, un šādi gadījumi ir bijuši arī pie mums Jēkabpilī, saimniekam ar suni esot vizītē Animu klīnikā. Atveseļošanās ir smaga un izglābt dzīvnieku var tikai tad, ja ārstēšana ir uzsākta laicīgi. Taču bieži vien ir gadījumi, kad dzīvnieks pie mums klīnikā nonāk, kad saslimšana ir jau ielaista. Tad dzīvnieku izglābt ir gandrīz neiespējami, tāpēc saimniekiem iesakām laicīgi un regulāri veikt apstrādi pret ektoparazītiem (blusas, ērces) un endoparazītiem (cērmes u.c.).

Ļoti bieži ir gadījumi, kad dzīvnieku īpašnieki neieklausās mūsu sacītajā. Kad dzīvnieks tiek atvests uz klīniku ar aizdomām par erlihiozi vai babeziozi (ērču izraisītas saslimšanas), kad dzīvniekam tiek liktas sistēmas un tiek veikta smaga ārstēšana, tikai tad cilvēks sāk ticēt tam, ka suņiem tiešām pastāv problēma ar ērču izraisītāmatēslimībām un ka šāda saslimšana dzīvniekam var beigties letāli. Tikai pēc tam, kad ir piedzīvotas dzīvnieka ciešanas, saskaroties ar šīm slimībām, saimnieks savu mājdzīvnieku sāk regulāri apstrādāt pret ektoparazītiem, kā ērces, blusas un tārpi.

Vēl viena problēma, ar ko saskaramies savā praksē – cilvēki netic, ka viņa mājdzīvniekam ir blusas. Mums nākas tās noķert un parādīt, un tikai tad, kad saimnieks ir ieraudzījis, ka no viņa mājdzīvnieka tiek izņemta blusa, viņš sāk ticēt, ka blusas var būt aktīvas arī ziemā un ka atblusošana ir jāveic visa gada garumā.

Ļoti bieži kaķiem tiek konstatēta ausu ērcīte. Dzīvniekam ausu ērcīte rada stipru niezi ausīs un rada lielu diskomfortu. To ir viegli diagnosticēt uz vietas klīnikā vizītes laikā. Ja tāda tiek konstatēta, tad arī dzīvnieka īpašniekam mikroskopā to parādām.”

Kas jāzina katram dzīvnieka īpašniekam:

• Līdz gada vecumam mājdzīvnieku jāattārpo ik pēc trīs mēnešiem. Pēc gada vecuma vismaz divas reizes gadā. Dzīvnieku attārpošana obligāti jāveic pirms vakcinācijas veikšanas.
• Reizi gadā suņi ir jāvakcinē pret suņu mēri, adenovīrusu, paragripu, parvovīrusu, leptospirozi. Savukārt kaķi – pret kalicivīrusu, panleikopēniju, rinotraheītu. Pirmo vakcināciju parasti veic divu mēnešu vecumā un otru poti veic pilnos trīs mēnešos. Trīs mēnešu vecumā tiek veikta arī pote pret trakumsērgu gan suņiem, gan kaķiem.
• Ausu tīrīšana suņiem un kaķiem jāveic regulāri. Ausis jātīra ar tam paredzētajiem ausu kopšanas līdzekļiem. Pilnīgi pietiek dzīvnieka ausis iztīrīt vienreiz nedēļā.
• Dzīvnieka apstrādi pret endoparazītiem un ektoparazītiem (blusām, ērcēm, cērmēm) dzīvnieka īpašnieks var droši veikt pats mājās ar veterinārajās aptiekās iegādājamiem līdzekļiem.

Ja rodas šaubas par mājdzīvniekiem nepieciešamajām potēm, attārpošanu vai citiem jautājumiem, iesakām vērsties pie veterinārārsta, kurš ieteiks labāko un piemērotāko Tavam dzīvniekam.