0

Grozā nav neviena produkta.

Kas ir dzīvnieka “mūžīgais personas kods” jeb mikročips?

Pieņemot mājās dzīvnieku, mēs iegūstam vēl vienu ģimenes locekli, par kuru uzņemamies atbildību un rūpes. Mēs tam veltām daudz mīlestības un uzmanības, tādēļ ir ļoti sāpīgi, ja mūsu lolotais mīļdzīvnieks negaidīti noklīst un pazūd. Par laimi mūsdienās noklīdušā mīluļa atrašanu var krietni atvieglot mikročips, kas ievadīts tam zem ādas un ļauj noskaidrot tā identitāti un saimnieku.

Vai dzīvnieka mikročipēšana ir obligāta?

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām visiem suņiem, kuri ir sasnieguši 4 mēnešu vecumu, ir obligāti jābūt implantētai mikroshēmai jeb mikročipam, kā arī tiem jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Tomēr nav jāuztraucas gadījumā, ja sunītis jau sen ir izaudzis no četru mēnešu vecuma. To joprojām var mikročipēt un nokārtot ar šo procesu saistītās formalitātes. Mikročipēšana ir obligāta arī tiem mājdzīvniekiem, kuri dodas līdzi saviem saimniekiem tuvākos un tālākos ceļojumos ārpus valsts robežām.

Ne kaķu, ne arī citu istabas dzīvnieku mikročipēšana pagaidām nav obligāta, tomēr tā būtu ieteicama, ja tavs kaķis dodas āra pastaigās un pastāv iespēja, ka tas var aizklīst un pazust. Gadījumā, ja kaķis vai suns noklīdīs un to nebūs iespējams nekādā veidā identificēt, tev būs grūtāk viņu atrast un pierādīt savas īpašnieka tiesības. Ja dzīvniekā ir implantēts mikročips un tas ir reģistrēts, viņa iespējas atgriezties pie tevis būs krietni augstākas.

Kas ir mikročips?

Mikroshēma jeb mikročips ir sīka ierīce rīsa graudiņa lielumā (vidēji 13 mm gara un 2 mm diametrā), kurā ir ieprogrammēts unikāls, neatkārtojams koda numurs, kas kalpo kā dzīvnieka mūžīgais personas kods, jo to nevar nodzēst, viltot, pārprogrammēt vai kā citādi izmainīt. Lai novērstu koda dubultošanas iespējas, šis kods mikročipos tiek ieprogrammēts jau ražotāja rūpnīcā.

Kā notiek mikročipa ievadīšana?

Mikročipus dzīvniekiem drīkst ievadīt praktizējoši veterinārārsti. Parasti tos ievada kreisā pleca rajonā zem ādas. Tas ir nesāpīgs process, kam nav nepieciešama anestēzija, un aizņem vien dažas sekundes. Dzīvnieks uz to reaģē līdzīgi kā uz vakcināciju vai tamlīdzīgu injekciju. Tā kā mikročips ir sterils, inficēšanās nav iespējama un tas nekādā veidā nekaitē dzīvnieka veselībai. Mikročipu ievada, izmantojot speciālo vienreizējas lietošanas šļirci. Lai pārliecinātos, ka mikročips darbojas un pārbaudītu tā kodu, veterinārārsts to noskenē pirms un pēc ievadīšanas.

Kā darbojas mikročips?

Dzīvnieka mikročipu unikālo kodu var nolasīt ar īpašu skeneri, kas pieejams veterinārārstiem un dzīvnieku patversmēm. Tā kā šis koda numurs ir piesaistīts konkrētam dzīvniekam, kas reģistrēts LDC datubāzē, pēc tā var ātri noskaidrot ziņas par dzīvnieka īpašnieku, informāciju par vakcināciju pret trakumsērgu un citus datus. Mikročips nedarbojas kā GPS un nerāda dzīvnieka atrašanās vietu vai pārvietošanos. Tādēļ šim mērķim tas nav izmantojams.

Mikročips sunim

Kā mikročipēt un reģistrēt mājdzīvnieku?

Savu mājas mīluli vari mikročipēt ikvienā veterinārajā klīnikā, bet reģistrēšana jāveic LDC datubāzē. Visērtāk abus procesus būs veikt pie veterinārārsta, kurš var dzīvnieku uzreiz gan čipēt, gan reģistrēt. Jāņem vērā, ka pirmreizēju mājas jeb istabas dzīvnieka reģistrāciju veikt var vienīgi praktizējošs veterinārārsts.

Kādēļ ir svarīgi dzīvniekam ievadīt mikročipu un reģistrēt to LDC datu bāzē?

Galvenais iemesls, kādēļ ir svarīgi mikročipēt un reģistrēt istabas dzīvniekus – īpaši suņus un kaķus, ir dažādu procesu vienkāršošana. Dzīvnieka mikročipēšana palīdz identificēt un nogādāt saimniekiem noklīdušos dzīvniekus un šķērsot robežas kopīgu ceļojumu laikā. Šī informācija ir svarīga arī dzīvnieku apdrošināšanas gadījumos, noder ciltsdarbos, kā arī palīdz dažādu strīdu izšķiršanā un ļaunprātīgas dzīvnieku apmaiņas un dokumentu viltošanas novēršanā.

Vienīgi LDC datubāzē reģistrēts mikročipa numurs ļaus ātri sazināties ar saimnieku, nodrošinot mīluļa drīzu nokļūšanu mājās, ja tas būs noklīdis un nonācis veterinārajā klīnikā vai patversmē. Tur darbinieki to skenēs, lai atrastu mikročipu un uzzinātu īpašnieka kontaktinformāciju un sazinātos ar viņu. Savukārt, ja dzīvnieks nebūs apzīmēts ar čipu un reģistrēts datubāzē, kā arī to nebūs iespējams nekā savādāk identificēt un atrast tā saimnieku, patversmei būs tiesības pēc 14 dienām šo dzīvnieku atdot īpašumā citai personai vai patversmei, vai arī eitanizēt.

Kādu informāciju par dzīvnieku satur LDC datubāze?

No LDC datubāzes var iegūt ziņas par dzīvnieka īpašnieku – vārdu, uzvārdu, tālruni, e-pastu, adresi. Datubāze satur arī informāciju par dzīvnieka sugu, vecumu, dzimumu, tā ārējo izskatu un īpašām pazīmēm, mikroshēmas numuru, tetovējuma numuru, pases numuru, dzīvnieka sterilizācijas datumu, ja tāda veikta, kā arī atzīmi par pēdējo vakcināciju pret trakumsērgu.

Pieeja mikročipēto dzīvnieku datiem ir pašvaldības un valsts iestādēm, veterinārārstiem, Lauksaimniecības datu centram, kā arī šīs iestādes atļautajām fiziskām un juridiskām personām.